6. Appreciate / Novērtēt

Hi, happy people! :) I hope life is good to you and you are good to life! :)

Appreciation is similar to gratitude, isn’t it? You say thanks for something because you appreciate it. Guess, I should have started with appreciation and then go on with gratitude ;). You see, appreciation always comes before gratitude.

Appreciate is to understand the value of things, people, events etc. Appreciating is to acknowledge the good and positive around you. Because you can’t appreciate bad things, at least I think so. However it is hard to define a value of something if you don’t compare it with something else. How will you know then which is better? So, does appreciating mean comparing yourself with someone else and thinking what I have more than he has? Guess, not. Or sometimes. We have different things in our lives, we can’t compare them! Every one of us is unique. :) We tend to think that she/he has a better life than mine, a better job, better house, better family, better hair or skin. We compare. But the truth is no, she/he has not. It’s different. First, you don’t have the same personality, so you migh look at it differently, plus, is that what you really want? And second, we never know the inside of it. Maybe, the job sounds great but it has a lot of pressure and takes a lot of hard work (however the person enjoys it, maybe you would not!), he/she worked A LOT to earn this house, years and a lot of weekends (but he/she didn’t mind, would you?), maybe the family comes together only at Christmas time, otherwise they are too busy to see each other (but they still have a great time celebrating) (would you want that?). Eh, there are different versions about that. ;) Maybe, of course, the job/house and family is just that awesome but maybe the person who tells you about himself just appreciate more what he has and because of that, makes it sound much more irresistible. 

 It all depends on how we look at things. We can look from high perspective and see what there is or look from low perspective and see only what there isn’t. More satisfying is the first one. Again and again, it is our choise to be happy and feel OK with what we have, because, again ;), we have A LOT!

P.S. Remember to make you guesses from what bigger object is this fragment in the photo! ;)

 

***

Sveiki, laimīgie cilvēki! :) Ceru, ka dzīve pret jums ir laba un, ka jūs esat labi pret dzīvi! :)

Novērtēt ir līdzīgi kā jus pateicību, vai ne? Mēs sakām par kaut ko paldies, jo mēs to novērtējam. Laikam jau man vajadzēja sākt ar novērtēšanu un tad turpināt ar pateicību ;) Jo, redziet, novērtēšāna vienmēr nāk pirms pateicības.

Novērtēt ir saprast lietu, cilvēku, notikumu u.c. vērtību. Novērtēt ir apzināties labo un pozitīvo sev apkārt. Jo, man liekas, nevar novērtēt sliktas lietas. Tomēr ir grūti noteikt kaut kam vērtību, ja mēs to nesalīdzinām ar kaut ko citu. Kā tad, lai uzzina, kas ir labāks? Līdz ar to, vai novērtēt nozīmē salīdzināt sevi ar kādu citu un apdomāt, kas man ir vairāk, nekā viņam? Šķiet, ka nē. Vai reizēm. Mums ir atšķirīgas dzīves, to vienkāši nav iespējams kvalitatīvi salīdzināt! Katrs no mums ir unikāls. :) Mēs tiecamies domāt, ka viņai/viņam ir labāka dzīve, nekā man, labāks darbs, labāka māja, labāka ģimene, labāki mati vai āda. Mēs salīdzinām. Bet patiesība ir tāda, ka, nē, viņai/viņam nav. Viņai/viņam ir citādāk. Pirmkārt, tev nav tāda pati personība, līdz ar to tu uz visu jau skaties citādāk, plus, vai tu tiesām vēlos tieši to? Un, otrkārt, mēs nekad nezinām, kā šīs dzīves izskatās no iekšpuses. Varbūt darbs tikai izklausās tik lielisks, bet tajā ir liels spiediens un tas prasa daudz smaga darba (bet šī persona to izbauda, vai tu izbaudītu?), viņš/viņa smagi strādāja, lai nopelnītu šo māju, gadus un daudzas nedēļas nogales (bet viņš/viņa neiebilda, kā ir ar tevi?), varbūt viņa/viņas ģimene sanāk kopā tikai ap Ziemassvētku laiku, jo ikdienā viņiem nav laika vienam otru satikt (bet viņi tāpat pavada lieliski laiku kopā svinot) (vai tu to gribētu?). Eh, ir daudz versijas, kā šo pavērst. ;) Varbūt, protams, ka darbs/māja un ģimene ir tieši tik lieliski, bet varbūt šis cilvēks, kurš stāsta par sevi, novērtē daudz vairāk to, kas viņam ir, un tāpēc tas izklausās TIK neatvairāmi.

Viss atkarīgs no tā, kā mēs skatāmies uz lietām. Mēs varam skatīties no augstas perspektīvas un redzēt, kas IR vai skatīties no zemas perspektīvas un redzēt tikai to, kā nav. Daudz lielāku gandarījumu sagādā pirmais variants. Atkal un atkal, tā ir mūsu izvēle būt laimīgiem un justies LABI ar to, kas mums ir, jo, atkal ;), mums ir DAUDZ! :)

Madara

P.S. Atcerieties izteikt minējumus par to, no kāda lielāka objekta ir šis fragments, kas redzams fotogrāfijā! ;)