Internet, social media and technology / Internets, sociālie mediji un tehnoloģija

This became a looong blog post + I was supposed to publish it yesterday, you can just imagine that the date on top says 23 NOV 2014, it would be more accurate. ;)

Good morning everyone! :) Did you have a good night sleep?

I certainly did, as I little overslept. But. It doesn’t matter, great day today! :) Posting every day is hard, because not every day you have a topic in your head. But I have already had 2 day break, so I am back on track. :D

Yesterday I was thinking what to post and to my mind came a thought how thankfull I am for the internet and expecially youtube. :D It’s crazy, I know. And when I say youtube you automatically think „O! What a way to waste time!” At least, that what comes in my mind when I read that. However, I have spent hours of studying in youtube: watching videos about cell structure and work, watching over and over again how the Crebbs cycle work, analyzing and understanding every little detail. And yesterday, while I was doing my handicrafts, I watched four or five documentaries in youtube. So, I wanted to say, that on youtube, there is some serious stuff, too! Of course I enjoy watching Ellen or Jimmy Kimmel and Jimmy Fallon shows as well ;), but having a good laugh time to time is really ok! 

About internet, it is hard to imagine that only way my parents in their youth could get infromation was going to library and school, asking parents or others, or reading the paper. We are so used to the computers and smartphones, do we still really appreciate them? That we can google everything. That we can cheat in exam without writting a cheat sheat, just browsing the internet in our smartphones. Do we appreciate that we can interact almost personally with celebrities just following them on twitter? It is nothing new what I am saying, it just strikes me, how small world has become. How close all civilization is interacting (at least all who have internet). Fifty years ago the only way to talk to someone overseas was calling by phone or writting a letter, now I can communicate with total strangers from all over the world in one moment.

One of my parent's class.

I like technology. I like smart phones, watches and everything. However, I don’t enjoy the thought that we can’t live without technology. And also, what do we do with the technology? If I am constantly checking all social portals, at home, in transport, at job, in school what good does it bring me? Is this what the technology is for? Telling everyone on twitter that I had a sandwich for lunch or show how muddy my boots are from the trip in instagram or check in every place I have been, because...? I think nowdays we mostly use technology to report our lives to our friends and strangers, so that it counts. So everyone knows that YOU have a life and you have fun. I think, in some way social media helps us to believe in ourselves. Believe that we are something. Maybe helps us to express what we would not express in real life. However, the belief comes from outside. From likes or retweets. So, with social media we lay our life in other people’s hands if we rely on their judgment. Or maybe we are seeking just for the approval that we are cool and interesting or we just like to share because of sharing. But to stop a great conversation just to tweet that you have a great conversation is crazy. :D 

Technology in use ;) (studying ecology last year).

I, myself, check the social media as well. I used to do it a lot more but still ,when I did it a lot, it was nothing compared to some young people. But now I just have a quick look and I am done. I think it was about a month ago (or more) when I realised that I was more watching in facebook how my friends are living more than I lived myself. And it made me feel bad because everyone else was having fun and doing something and I was doing nothing of it. I did some other stuff, but it was not that spectacular and did not look that awesome in facebook timeline. But, on the other hand,  I am not that kind of person who likes to share EVERYTHING. I am more private. So I started NOT spending hour or even half an hour of checking what my classmates from primary school have been up to. I gave this time to myself and I have been happy about this decision since. I now compare myself less to others, I realise more, that we each are an individual cases and have our own lives to take care of.

 

My old instagram feed.

Again, while writting this post, I came to this thought: Social media don’t help a developing person to become an individual. To truly become what they are, because the mass is already telling what a person should be like. As social media is used by citizens from all over the World, we all, internet users, are kind of brushing up against each other, in some way becoming more similar. However, I am now thinking, I am thankful for social media as well, because I like the feeling that I can connect with different people from different countries and find out how they are living there. It’s fun! :) With internet the world of every individual has become wider, we know more, we have seen more.

And talking about this, I have to share this video! (Although I believe that many of you have already seen it!)

So... see you in social media, don’t forget to follow me on twitter! ;) Ha haa. ;) 

I would like to hear your thoughts on this topic as well. I know, this is a hard one as it is so controversial. There are pluses and mines, guess it just depends on how we use the power of technology and social media to make it a plus or a minus. Oh, I can’t shut up. :D Have a great day, and see you soon! :)

P.S. All pictures are taken or re-taken with smart phone camera. I think - pretty good quality! ;)

***

Šis iznāca ļoooti garš blogieraksts + biju paredzējusi to publicēt jau vakar, tāpēc droši varat iztēloties, ka datums rāda 23 NOV 2014, tā vienkārši būtu precīzāk. ;)

Labrīt visiem! :) Vai labi gulējāt?

Es noteikti, jo nedaudz aizgulējos. ;) Bet. Tas nekas, šodien lieliska diena! :) Blogot katru dienu nav viegli, jo ne katru dienu ir prātā tēma par ko rakstīt. Bet man jau ir bijis divu dienu pārtraukums, tā kā esmu atpakaļ ar jaunu sparu! :D

Vakar domājot, par ko varētu būt jaunais blogieraksts, prātā ienāca doma, cik pateicīga es esmu par interneta, it sevišķi, youtube esamību manā dzīvē. :D Jup, ir traki,es zinu. Un kad es saku „youtube”, jūs droši vien nodomājāt kaut ko tādu kā „O! Kāda laika izniekošana!” Vismaz tas ir tas, kas man pirmkārt ienāk prātā domājot par youtube. Tomēr, es esmu pavadījusi daudzas stundas mācoties youtubā: skatoties video par šūnu struktūru un darbu, atkārtojot atkal un atkal kā darbojas Krebsa cikls, analizējot un saprotot katru sīkāko detaļu. Un vakar, kamēr ņēmos ar saviem rokdarbiem, es noskatījos kādas piecas dokumentālās filmas tieši iekš youtube. Es tikai gribēju teikt, ka youtubā var atrast arī kaut ko nopietnu! Protams, man sagādā prieku skatīties arī Ellen, Jimmy Kimmel un Jimmy Fallon šovus! ;), bet kārtīgi izsmieties laiku pa laikam taču arī ir labi! :)

Par internetu, ir grūti iedomāties, ka vienīgais veids kā mani vecāki jaunībā varēja iegūt informāciju bija bibliotēkā, skolā vai jautājot vecākiem, vai lasot avīzi. Mēs esam tik ļoti pieraduši pie datoriem un gudrajiem telefoniem, vai mēs tos vēl aizvien novērtējam? Mēs varam visu iegūglēt. Mēs varam šmaukties eksāmenā un informāciju uzreiz meklēt internetā, nav nekādas vajadzības vairs pēc špikeriem. Vai mēs novērtējam to, ka varam gandrīz personīgi sastapties ar visām slavenībām vienkārši sekojot viņām twitterī? Nav jau nekas jauns, ko stāstu, bet tas mani tomēr pārsteidz, cik maza pasaule ir kļuvusi. Cik cieši civilizācija mijiedarbojas (vismaz tie, kuriem ir internets). Pirms piecdesmit gadiem vienīgais veids, kā sazināties ar kādu pāri jūrai bija sazvanīties vai uzrakstīt vēstuli. Tagad es varu komunicēt ar pilnīgiem svešiniekiem no visas pasaulēs vienā sekundē!

Man patīk tehnoloģijas. Man patīk gudrie telefoni pulksteņi un viss pārējais. Tomēr,  mani nepriecē doma, ka mēs nevaram dzīvot bez šīm tehnoloģijām. Un, turklāt, ko mēs ar tām darām? Nepārtraukti pārbaudām sociālos portālus – mājās, transportā, darbā un skolā, kādu labumu tas dod un vai tam tehnoloģijas, galvenokārt, ir domātas? Vai tāpēc lai izstāstītu visiem twitterī, ka man pusdienās bija sviestmaize vai dalīties instagramā ar dubļainu zābaku bildi no ekskursijas vai „iečekoties” katrā vieta, kur apstājies? Es domāju, mūsdienās cilvēki ikdienā tehnoloģiju izmanto, galvenokārt, lai atskaitītos par savu dzīvi draugiem un svešiniekiem. Lai visi zina, ka tev ir dzīve un tev ir jautri. Es domāju, kaut kādā veidā sociālie mediji palīdz mums noticēt sev. Noticēt, ka mēs esam kaut kas. Varbūt palīdz mums izpausties tādos veids, kādos īstajā dzīvē mēs nekad nevarētu. Tomēr, šī ticība sev nāk no ārpuses. No like-iem un retweetiem. Tātad ar sociālajiem medijiem, mēs ieliekam savu dzīvi citu cilvēku rokās. Vai varbūt vienkārši meklējam apstiprinājumu tam, ka esam forši un interesanti vai arī mums vienkārši patīk dalīties ar info, dalīšanās pēc. Bet iepauzēt sarunu tikai tāpēc, lai ietwītotu, ka man ir lieliska saruna - tas ir traki. :D

Es pati arī apmeklēju sociālos portālus. Es kādreiz darīju to daudz vairāk, bet pat tad, tas bija nekas, salīdzinot ar citiem jauniešiem. Bet tagad, es tikai uzmetu ātru skatu un dodos prom. Man liekas, tas bija pirms kāda mēneša vai vairāk, kad es sapratu, ka vairāk laika pavadu skatoties facebookā, kā dzīvo mani draugi, nevis dzīvoju pati. Un tas lika justies man slikti, jo  visiem bija visādi forši notikumi dzīvē un viņi darīja daudz ko, kad es nedarīju neko no tā. Es gan darīju citas lietas, bet tas nebija nekas TIK īpašs vai kaut kas, kas izskatītos iespaidīgi facebook laika līnijā. Bet no otras puses, es tāpat neesmu tas cilvēks, kuram ļoti patīk dalīties ar VISU. Es esmu vairāk privāta. Nu lūk, un tad es sāku NEpavadīt stundu vai pat pusstundu čekojot, kas jauns manu pamatskolas klasesbiedru dzīvēs. Es veltu šo laiku sev un esmu apmierināta ar savu lēmumu. Es tagad salīdzinu sevi mazāk ar citiem, saprotu, ka mēs katrs esam individuāls un mums katram ir savas dzīves par ko rūpeties.

Un atkal, rakstot šo ierakstu, nonācu pie jaunas domas, ka sociālie mediji nepalīdz cilvēkiem attīstīties par individualitātēm vai patiesi kļūt par to, kas viņi ir, jo masa jau ir radījusi viedokli par to, kādam ir jābūt cilvēkam. Tā kā sociālos medijus izmanto iedzīvotāji no visas pasaules, mēs, interneta lietotāji, norīvejamies viens gar otru un kaut kādā veidā kļūstam līdzīgaki, vienādāki. Tomēr, tagad es te tā domāju, ka esmu pateicīga arī par sociālajiem portāliem, jo man patīk šī sajūta, ka es varu kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem no dažādām pasaules valstīm un uzzināt kā viņi dzīvo tur. Tas ir aizraujoši! :) Internets ir veicinājis katra cilvēka individuālā redzes loka paplašināšanos – mēs zinām vairāk un esam redzējuši vairāk.

Tad jau... tiekamies sociālajos portālos un atcerieties man sekot twiterī! ;)  He hee. ;)

Es labprāt dzirdētu arī jūsu domas par šo tēmu. Es zinu, ka šī nav viegla, jo tik strīdīga. Ir gan plusi, gan mīnusi, laikam tas atkarīgs no tā, kā mēs izmantojam tehnoloģijas un sociālo mediju spēku. Ak, es nevaru aizvērties par šo tēmu. :D Lai jums lieliska diena un drīz tiekamies! :)

P.S. Visas bildes uzņemtas vai atkārtoti uzņemtas ar gudrā telefona kameru. Man šķiet, tīri laba kvalitāte! ;)

Madara