Good morning, everyone! :) First snow in Riga in 2014. It
feels a lot more chirstmasy now. :)
Right now I am staying at home A LOT. However, I am not that
lazy type person that lays all day in front of TV or computer with no purpose.
Ok, I have done that too of course, but if I do it day after day I feel so
unsatisfied and grumpy, so it is really not worth it. BUT I wanted to talk
about motivation or how do you get anything done when there is no obvious
pressure? Although I don’t like TV days, it is still hard to get motivated and
study on my own. Even if I know that it can bring me some good in the future.
Sometimes I just do it and enjoy, sometimes I can’t make myself to sit and be
interested in anything. Maybe I haven’t convinced myself that I really need
this information, because I need meaning in everything. In school everything
was clear – if not else, I will need it in the exam. Guess in the
self-discipline field there is a place for me to grow. ;)
So the question is - Where does motivation come from? Or
maybe I don’t need motivation but inspiration?
(Writting this post and thinking about the questions I have
come to my answer: motivation comes from seeing that what I do now will definitely bring something good in the
future.)
But anyway, lately I reimind myself that most important is
to feel good every day. Even with all the problems or things that trouble us.
When your week flies too fast and you catch yourself thinking: „Wow, it’s
Monday again!”. I believe something’s not quite right. I think when we are „in
the moment” we feel our life more and it somehow slows down because you are not
thinking about the future or past, you are right now where your life happens.
Life is about enjoying THIS moment. :)
By the way, I am not trying to teach anyone how to live, I
am just sharing my thoughts. I am learning
myself to capture the moment and enjoy, and live happily EVERY day. :) Somehow
in this rush and thirst for success we forgot what life really is about – being
happy you. :)
I already asked you a
question in the middle of the post, and I would be really delighted if you
would share your thoughts on the topic. :)
Have a great Friday! :)
***
Labrīt visiem! :) Pirmais sniegs Rīgā 2014. gadā.
Ziemassvētki tuvojas! :)
Šobrīd es mājās pavadu DAUDZ laika. Tomēr, es neesmu tas
slinkās personas tips, kas visu dienu bezjēgā gulšņā pie TV vai datora. Nu
labi, es esmu darījusi arī tā, protams, bet pēc tādām dienām pārsvarā jūtos
īgna un neapmierināta, ka tas tiešām nav tā vērts. BET es gribēju runāt par
motivāciju jeb kā jums izdodas jebko izdarīt, kad nav redzama spiediena no
ārpuses (piem. dažādi termiņi skolā, darbā utt). Lai gan man nepatīk TV-dienas,
man vienalga ir grūti justies motivētai mācīties uz savu roku. Pat tad, ja es
zinu, ka tas noderēs nākotnē. Dažreiz man izdodas lieliski, piesēžos, daru un
izbaudu, dažreiz neko negribās, ka nevaru pat mierā nosēdēt pie vajadzīgās
informācijas. Varbūt es vienkārši neesmu līdz galam pārliecināta, ka man tas
noderēs, jo man vajag praktiski katrai darbībai redzēt jēgu. Skolā viss ir
skaidrs – ja ne citādāk, tad noderēs eksāmenā. Šķiet pašdisciplīnas lauciņā man
vēl ir kur attīstīties. ;)
Jautājums ir – No kurienes rodas motivācija? Vai varbūt man
nevajag motivāciju bet iedvesmu?
(Rakstot šo blogierakstu, nonācu pie savas atbildes:
motivācija rodas no apziņas, ka tas, ko es daru tagad, noteikti nesīs man labumu nākotnē.)
Jebkurā gadījumā, pēdējā laika atgādinu sev, cik svarīgi ir
justies labi katru dienu. Pat ja ir problēmas vai lietas, kas mūs uztrauc. Kad
nedēļas palido vēja spārniem un tu pieķer sevi pie domas: „Wow, jau atkal ir
pirmdiena!” kaut kas nav īsti labi. Es domāju, kad mēs esam „šajā brīdī”, mēs
vairāk jūtam savu dzīvi un tā kaut kādā veidā nedaudz piebremzē, jo netiek domāts
par nākotni vai pagātni, bet cilvēks ir tieši tur kur dzīve notiek – tagad.
Dzīve ir izbaudīt mirkli! :)
Starp citu, es nevēlos nevienam mācīt dzīvot, es vienkārši
dalos ar savām domām. Es pati mācos noķert mirkli un izbaudīt, un dzīvot
laimīgi KATRU dienu. :) Kaut kādā veidā šajā steigā un alkās pēc panākumiem,
mēs aizmirstam par ko dzīve ir īstenībā – būt laimīgam sev. :)
Es savu jautājumu jau uzdevu ieraksta vidū un ļoti priecātos
dzirdēt jūsu domas par šo tēmu! :)
Lielisku piektdienu! :)
Madara
You have such an interesting blog. Thanks for sharing, I enjoyed reading your posts. All the best for your future blogging journey.
ReplyDeleteThank you so much for the kind words! :) I appreciate it a lot! :)
DeleteEs arī atbildes meklējumos uz šo jautājumu.
ReplyDeleteNesen biju vienā seminārā par pašmotivāciju, kur viena dāma stāstīja, ka iedvesma rodas tieši Darot. Un tad jau viss tālāk aizejot roku rokā, - gan iedvesma, gan viss pārējais, kas vajadzīgs izcilam rezultātam.
Par motivāciju.. teorētiski būtu jāpietiek ar nākotnes mērķu apzināšanos. Un, ja kaut kāda konkrētā darbība ietilpst ceļā uz mērķi, tad ar motivāciju nevajadzētu būt problēmām. Jāiemācās piepiesties darīt. :)
Teorētiski, teorētiski.. Cerams, drīz izdosies tikt arī pie "praktiski". :)
Darot rodas iedvesma bieži! :) Bet, ja īsti nezini, ko dari, tad arī? Reizēm ir kā tajā izteicienā, ka jāiet uz zvaigznēm pat tad, kad tās vēl nav redzamas? Kaut kā līdzīgi. :D Resp, ka redzamais mērķis ir tālu, bet ceļš iet uz to. Tas ir grūti. Nesen radās interesants salīdzinājums, ka mēs funkcionējam līdzīgi kā ēzeļi (vismaz es :D), jo ir daudz vieglāk iet uz priekšu, ja degungalā ir tas burkāns (apsolītā balva), ka es viņu visu laiku redzu, tāpat kā ēzeļiem, man arī, tā ir lielāka motivācija, nekā apziņa, ka mājās saimnieks iedos 3 burkānus. Tas nedzen uz priekšu tik labi. :D
ReplyDelete