Why do I blog? / Kāpēc es rakstu blogu?

One picture I found where I am on my phone :D

How are you and what’s new? :)

It’s been a while since I wrote something or anyway it feels like it. As I don’t care anymore about people sharing everything on facebook, twitter, instagram, I thought „why do I share myself on this blog?” It didn’t make sense to me, it felt like I say one thing (who needs sharing?) but do differently (write a blog what’s kind of sharing, and I write about myself or my thoughts, nothing scientific, just sharing myself, just like in social media). I am sharing, but in a different way. Or is it different?

Yesterday I learned that nowdays young people (like me) just read the titles and most of the time don’t even read long articles (like my blog entries and longer) anymore. People are used to communicate in 140 characters or less and it’s true! Me too! Sometimes I just go through the pictures and don’t bother reading. It’s kind of embarssing admitting it. It is just a feature of modern society, nothing to hate or love. ;)

Guess I am too harsh sometimes to the social media, but people glued to their phones are annoying too. :D I think, with this blog I just want to bring some value to the internet and regular world. Share my insights and substantiate them, because you can’t do it in 140 characters. You can just yell facts: „I like it, I hate it, I was there and it was awesome, I think she’s smart/stupid/crazy etc”, no groud under these statements because there are no space. Don’t get me wrong, again, it’s cool to be able to cristalize your thought in 140 characters.

I feel that I should stop discussing social media, though. :D Guess, I just want to find where I stand in this matter. ;)

So, do you do like me? Sometimes just browse through the pictures and don’t even bother reading the whole article? ;) Or do you read every word? Please, share in the comments! :)

***

Kā iet un kas jauns? :)

Liekas, ka ir pagājis laiciņš kopš es pēdējo reizi veicu ierakstu. Tā kā mani vairs īpaši neinteresē seko līdzi tam, ar ko cilvēki dalās facebook, twitter, instagram, es sāku pārdomāt, kāpēc es pati dalos ar informāciju, domām, šajā blogā. Tas nelikās man loģiski, kā teikt vienu („Kāpēc cilvēki ar visu dalās internetā?”)un darīt citu (pašai dalīties ar savām domām, uzskatiem). Es dalos, tikai citādākā veidā un vietā. Bet vai tiešām citādākā?

Vakar es uzzināju, ka mūsdienās jauni cilvēki (kā es) tikai lasa virsrakstus un garākiem rakstiem nemaz nepievērš uzmanību un atstāj nelasītus. Cilvēki ir pieraduši komunicēt 140 zīmēs vai mazāk un tā ir patiesība! Es arī! Dažreiz es tikai apskatu bildes un pat neķeros klāt lasīšanai! Ir diezgan apkaunojoši to atzīt, gan. Bet tā ir mūsdienu sabiedrības iezīme, nav jēgas par to pārdzīvot vai sajūsmināties. ;)

Laikam es esmu reizēm pārāk nosodoša pret sociālajiem medijiem, bet cilvēki, kas pielipuši pie saviem telefoniem tā it kā viņi gaidītu kādu ļoti, ļoti svarīģu ziņu, arī ir kaitinoši. :D Es domāju, ka ar šo blogu vēlos ienest kādu vērtību interneta un reālajā pasaulē. Dalīties ar saviem uzskatiem un tos pamatot, izskaidrot, jo to nevar izdarīt 140 zīmēs. 140 zīmēs var tikai izteikt nelielus apgalvojumus bez pamatojuma, jo pamatojumam nepietiek vietas: „Man patīk, man nepatīk, Es biju tur un tas bija forši, es domāju, ka viņa ir gudra/stulba/traka utt”. Saprotiet mani pareizi, atkal, ir forši arī spēt izteikties skaidri un izkristalizēt savu domu, lai tā ietilpst 140 zīmēs.

Šķiet, man vajadzētu beigt diskutēt par sociālajiem medijiem. :D Laikam vienkārši vēlos atrast savu īsto nostāju šajā jautājumā. ;)

Tātad, vai jūs esat tādi paši kā es? Reizēm vienkārši apskatāt bildes un pat neplānojat lasīt visu rakstu? ;) Vai jūs izlasāt katru vārdu? Lūdzu, dalieties komentāros! :)

Madara