1. Solicitude / Gādība

Hi! :) It’s December first and this is the first post of my Advent calendar! :)

 

Do we take care of each other? Time to time. Or do we take care only of selected people (like family, close friends) and don’t care about the rest? More yes than no. Christmas encourages us all to feel like a family and do good things outside our comfort zone. Christmas is the time to get in touch with our inner humanity, with our purest feelings and actions, to feel charged with „all what’s good” all year long. Ok, not always that happens,  but anyway. ;)

Solicitude shows other people that they are important, that they are worth it. It makes them feel good about themselves. And it feels so satisfying to make others feel happy. Wouldn’t you want to be that person? However, solicitude is tricky, because it is easy to „overdo” it. Solicitude is doing things for others right from your heart, if you don’t feel like it, don’t do it. There are people who mistaken solicitude with control or use solicitude to make themselves feel worthy. But that’s not it. You should not do a lot for others and nothing for yourself. There is a great difference between doing a good deed, and doing stuff for others what they should do themselves. Where’s the crossing line - you have to feel it yourself. Maybe it is when you start to feel obligated to do something or when people start to demand you to do something for them. Solicitude has to come purely from you, you don’t owe anyone anything.

Solicitude respects other human beings, solicitude gives them the best, just because she wants to, not because have to. Solicitude is warm and healing and never makes anyone feel uncomfortable, controled or pushed. I think, solicitude is just another form of selflessness.

What is solicitude for you? For me, it’s hard to describe how I feel about it. Maybe it’s because it’s so basic, or maybe, because I don’t do it enough. It is hard to do solicitous deed, if you are not feeling good about yourself, so the first thing to do is to take care of yourself. People say that if you want to feel better, help others. It’s true, but not always. ;) I think sometimes you have to clean your thoughts and actions and fill yourself with joy and good feelings, so you actually have something to give to others. Also, you will know how to help yourself, so morelikely you will be able to help someone else. 

Don’t be afraid to be good and solicitous! Expecially now, at Christmas time. People will appreciate it, as well as yourself. :)Feel free to share in the comments what solicitude means to you and how you understand it! :) Be happy, everyone! 

Also, feel free to make your guesses what's in the picture above in the comments. After all 23 or 24 Advent calendar posts, I will send by mail a personal, handwritten and drawn Christmas card to that person who will have the most correct answers. :) (If more than two, I will have to toss up)

P.S. It’s the humanity that keeps the balance in everything.

***
Čau! :) Ir pirmais decembris un šis ir mans pirmais Adventes kalendāra ieraksts. :)

Vai mēs rūpējamies viens par otru? Ik pa laikam. Vai varūt mēs rūpējamies tikai par izvēlētiem cilvēkiem (piemēram, ģimeni, draugiem) un neliekamies ne zinis par pārējiem? Vairāk jā nekā nē. Ziemassvētki iedrošina mums visiem justies kā ģimenei un darīt labu arī ārpus savas komforta zinas. Ziemassvētki ir laiks, lai sastaptos ar savu iekšējo cilvēcīgumu, ar saviem tīrākajiem nodomiem un jūtām, lai justos uzlādēti ar „visu, kas ir labs” visam gadam. 

Gādība parāda citiem cilvēkiem, ka viņi ir svarīgi, ka viņi ir vērtība. Tas liek cilvēkiem justies labi par sevi. Un darīt citus laimīgus arī pašam cilvēkam sniedz lielu gandarījumu. Vai tu gribētu būt tas cilvēks? Tomēr, gādība ir viltīga, jo ir ļoti viegli pārspīlēt. Gādība ir darīt labu citiem tieši no sirds, ja nejūti sirdī, ka nodomi ir tiešām tīri, tad varbūt labāk nedari. Ir cilvēki, kas mēdz sajaukt gādību ar kontroli vai izmanto gādību, lai liktu sev justies labi. Bet tas nav tas. Nekad nevajag darīt priekš citiem daudz vairāk nekā priekš sevis. Ir liela atšķirība starp labu darbu un darīšanu cita vietā. Kur ir šī viduslīnija? Tas jājūt pašam. Varbūt tas ir tad, kad jūties spiests darīt kaut ko priekš citiem vai kad cilvēki sāk pieprasīt, lai tu izdari viņiem pakalpojumus. Gādība nāk tikai no tevis, tu neesi parāda nevienam neko.

Gādība respektē citus cilvēkus, gādību sniedz viņiem to labāko tikai tāpēc, ka pati tā vēlas, nevis tāpēc, ka vajag. Gādība ir silta un dziedinoša un tā nekad neliek justies neērti, kontrolēti vai piespiesti. Man šķiet, ka gādība vienkārši ir viena no pašaizliedzības formām.

Kas ir gādība priekš Tevis? Priekš manis, ir grūti aprakstīt, kā es par to jūtos. Varbūt tāpēc, ka tas ir tik pamatā vienkārši, vai varbūt, tāpēc, ka es nedaru to pietiekami. Ir grūti būt gādīgam, kad pats nejūties labi par sevi, līdz ar to, pirmā lieta, kas jādara, ir jāparūpējas par sevi. Cilvēki saka, ka vajag palīdzēt citiem, lai justos labāk. Taisnība, bet ne vienmēr. ;) Es domāju, ka reizēm ir labi iztīrīt savas domas un rīcības un piepildīt sevi ar prieku un labām sajūtām, lai patiešām ir ko sniegt citiem cilvēkiem. Kā arī, tu zināsi, kā palīdzēt sev, līdz ar to, drīzāk varēsi palīdzēt arī kādam citam.

Nebaidieties būt labi un gādīgi! It sevišķi tagad, Ziemassvētku laikā. Cilvēki to novērtēs, tāpat kā jūs paši. :) Jūtieties brīvi dalīties ar domām komentāros, ko jums nozīmē gādība un kā jūs to saprotat! :) Esiet lamīgi! :) 

Kā arī, droši izsakiet savus minējumus komentāros, kas ir nofotogrāfēts titulbildē. ;) Pēc visiem 23 vai 24 Adventes kalendāra ierakstiem, tam cilvēkam, kuram būs visvairāk pareizo atbilžu, es nosūtīšu personīgu, ar roku rakstītu un zīmētu Ziemassvētku kartiņu. :) (Ja vairāk, kā divi cilvēki dalīs pirmo vietu, man nāksies lozēt, kuriem sūtīt kartiņas)

P.S. Tā ir cilvēcība noturēt visu līdzsvarā. 

Madara